Saule, Pērkons, Daugava

Z Wikipedii, wolnej encyklopedii
Uczestnicy Łotewskiego Festiwalu Pieśni i Tańca wykonują utwór Saule, Pērkons, Daugava, 2018 r.

Saule, Pērkons, Daugava (Saule, Perkun, Dźwina) – chóralna łotewska pieśń patriotyczna, skomponowana przez Mārtiņša Braunsa do słów Rainisa[1].

Opis[edytuj | edytuj kod]

Pieśń miała premierę w Valmierskim Teatrze Dramatycznym w 1988 roku. W 1990 roku została wykonana na Łotewskim Festiwalu Piosenki i Tańca i szybko stała się muzycznym symbolem tzw. śpiewającej rewolucji. Po odzyskaniu przez Łotwę niepodległości, utwór nie stracił na popularności, a nawet dyskutowano o tym, by stał się nowym hymnem państwowym[2].

W 2014 roku zaadaptowana wersja pieśni z tekstem Miquela Martí i Pol, zatytułowana Ara és l'hora stała się oficjalnym hymnem katalońskiego ruchu niepodległościowego[3].

W 2018 roku słuchacze Radia SWH uznali Saule, Pērkons, Daugava za najlepszą łotewską pieśń: utwór zdobył większość z prawie 137 000 oddanych głosów[4].

Tekst[edytuj | edytuj kod]

Tekst oryginalnie pochodzi z poematu (i jego kolejnych części) pt. Daugava, tworzonego od 1915 r. przez łotewskiego pisarza Rainisa[1].

Tekst w języku łotewskim
Saule Latvi sēdināja

Tur, kur gali satiekas.

Balta jūra, zaļa zeme,

Latvei vārtu atslēdziņa.

Latvei vārtu atslēdziņa,

Daugaviņas sargātāja.

Sveši ļaudis vārtus lauza

Jūrā krita atslēdziņa.

Zilzibeņu pērkons spēra,

velniem ņēma atslēdziņu.

Nāvi, dzīvi Latve slēdza,

Baltu jūru, zaļu zemi

Saule Latvi sēdināja

Baltas jūras maliņā,

Vēji smiltis putināja —

ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika Dieviņami,

Lai tas raka Daugaviņu.

Zvēri raka, Dieviņš lēja

No mākoņa dzīvūdeņi.

Dzīves ūdens, nāves ūdens

Daugavā satecēja.

Es pamērcu pirkstu galu

Abus jūtu dvēselē.

Nāves ūdens, dzīves ūdens —

Abus jūtam dvēselē.

Saule mūsu māte —

Daugav' — sāpju aukle.

Pērkons velna spērējs,

Tas mūsu tēvs.

Przypisy[edytuj | edytuj kod]

  1. a b “Daugava” by Rainis (1919). Compendium – Rainis un Aspazija – linked data collection [online], lnb.lv [dostęp 2024-05-12] (ang.).
  2. Jānis Kudiņš, Phenomenon of the Baltic singing revolution in 1987-1991: Three Latvian songs as historical symbols of non-violent resistance, „Muzikologija” (26), 2019, s. 27–39 [dostęp 2024-05-11].
  3. Latvian song finds new life in Catalonia [online], eng.lsm.lv [dostęp 2024-05-11] (ang.).
  4. AB, Latvijas Simtgades labāko dziesmu 1.-5. vieta [online], Radio SWH, 16 listopada 2018 [dostęp 2024-05-11] (ang.).

Linki zewnętrzne[edytuj | edytuj kod]

Saule, Pērkons, Daugava - wykonanie chóralne podczas Łotewskiego Festiwalu Pieśni i Tańca, 2018 r.